Ko darīt, ja suns vemj? Cēloņi un risinājumi
Kad dzīvnieki, šajā gadījumā, suņi vemj, tam var būt vairāki cēloņi, un tas nav nekas neparasts. Tāpēc ir svarīgi zināt, kas sunim jādod, kad tas vemj, un ko darīt, lai nepieļautu problēmas saasināšanos.
Vemšana suņiem
Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka vemšana nav gluži tas pats, kas atraugāšanās. Kaut arī šie procesi izskatās līdzīgi, to mehānismi un tās provocējošie cēloņi ir ļoti atšķirīgi.
Vemšanas gadījumā suns ar spēku izdzen sava kuņģa saturu, un var redzēt, ka tajā brīdī tam ir nelabums un vemšanas reflekss. Turklāt parasti ir redzams, ka tieši pirms tam suns ir satraukts un sāk siekaloties un vairākas reizes rīstīties. Savukārt, atraugu gadījumā kuņģa saturs, kas jau atradās barības vadā, nesagremotā veidā iznāk ārā bez piepūles.
Ja suns vemj, atkarībā no cēloņa, no tā, vai tam ir citi simptomi, no suņa klīniskās vēstures, vecuma un veselības stāvokļa, situācija var pasliktināties vai stabilizēties. Šaubu gadījumā iesakām griezties pie veterinārārsta. Īpaši šādos gadījumos:
Ja jūsu suns vemj pēkšņi un bieži, un vēmekļu saturs ir gaišs vai caurspīdīgs. Jebkurā gadījumā, ja tas ir kucēns, ja tas ir vecs suns vai tam ir hroniska slimība
Ja sunim ir citi simptomi, piemēram, apātija, anoreksija, savārgums, drudzis, sāpes, caureja, izmaiņas uzvedībā…
Ja redzat tīras (sarkanas) vai sagremotas (tumšas) asinis vēmekļos
Ja vēmekļi izdala ļoti nelabu smaku
Ja suņa stāvoklis neuzlabojas
Vemšanas paveidi
Vēmšanas paveidus var izšķirt un iedalīt pēc divām galvenajām pazīmēm: pēc ilguma un vēmekļu satura.
Abas pazīmes ir ļoti svarīgas, lai zinātu, kā rīkoties šāda simptoma parādīšanās gadījumā; pēc ilguma pastāv akūti un hroniski vemšanas sindromi.
Turklāt pēc vēmekļu satura mēs varam uzzināt, ar kādu patoloģiju mums ir darīšana, vai tā ir barības vemšana, žults vemšana, mukozā vemšana vai asiņu vemšana.
Kāpēc suns vemj? Vemšanas cēloņi suņiem
Pirms izlemt, ko dot sunim vemšanas gadījumā, ir jānoskaidro vemšanas cēlonis. Cenšoties saprast, kāpēc suns vemj, jums ir jāsaprot, ka iemeslu var būt daudz un dažādi, taču visbiežāk sastopamie ir šādi:
Reibonis no kustības. Visbiežāk tas notiek, kad suns tiek vests mašīnā. Lai novērstu šādas situācijas, iesakām jau kucēna vecumā to pieradināt pie braucieniem ar mašīnu, pakāpeniski palielinot braucošā automašīnā pavadīto laiku.
Pārēšanās, proti, kad suns ir apēdis pārāk daudz vai ir ēdis pārāk ātri. Gadījumos, kad suņi ir uztraukti un pārāk strauji ieēd barību, kas var tiem izsaukt vemšanu ar baltām putām. Lai tas neatkārtotos, nepieciešams to audzināt, lai uzlabotu suņa paradumus un uzvedību ēšanas laikā.
Iesakām sadalīt ēdienu divās bļodiņās un nedot viņam otru, kamēr nav izēsta pirmā.
Kuņģa vai zarnu trakta iekaisums vai izmaiņas, piemēram, gastrīts vai gastroenterīts. Visbiežāk šādi iekaisumi vai gastroenterīts mēdz parādīties sliktas kvalitātes barības ieēšanas, vīrusa vai baktēriju infekcijas rezultātā. Atkarībā no vīrusa vai baktēriju veida ir nepieciešama veterināra palīdzība.
Toksīnu vai medikamentu ieēšana. Dažkārt ir ļoti grūti nokontrolēt, ko suns apēd un ko tas aizsniedz, taču ir svarīgi būt ļoti uzmanīgam, lai suns nesaindētos.
Nosprostojums, kas radies, piemēram, tāpēc, ka dzīvnieks ir norijis kādu svešķermeni (kaulu, bumbiņu vai tamlīdzīgi). Šāda norīšana var izsaukt nosprostojumuu suņa kuņģī vai zarnās. Daudzos gadījumos sunim neizdodas to dabūt ārā, un vemšana nebeidzas. Ir svarīgi nekavējoties vērsties pie veterinārārsta, tiklīdz jūs redzat, ka suns ir apēdis kādu svešķermeni.
Pārtikas intolerance vai alerģija, vai arī suns vienkārši ir kaut ko nelabu apēdis.
Kā cilvēki mēs nekad nezinām, kāda pārtika mums ir nevēlama, kamēr neparādās kāda reakcija, tāpat arī suņiem, var pamanīt iekaisumu mutes rajonā, apsārtumu vai spalvas izkrišanu. Nereti barība (tostarp augi) var izrādīties tiem toksiski vai izsaukt alerģiju. Šajā brīdī ir svarīgi nodrošināt nepieciešamu veterinārārsta palīdzību un pie mazākas suņa reakcijas izņemt attiecīgo produktu no suņa uztura.
Slimība. Pastāv vairākas slimības un problēmas, kas nav saistītas ar gremošanas sistēmu un kurām arī vemšanas var būt viens no raksturīgiem simptomiem.
- Smagas vīrusu saslimšanas, piemēram, parvovīrusa vai katara infekcijas gadījumā, var izsaukt vemšanu. Kucēni ir uzņēmīgāki pret šāda veida infekcijām, un abas no tām ir ļoti lipīgas suņu vidē. Nevēršoties savlaicīgi pie speciālista, tās var kļūt nāvējošas.
- Hroniska zarnu iekaisuma slimība izsauc vemšanu ar lielu piepūli vai, veicot aktivitātes pēc barības apēšanas.
Izmaiņas diētā vai radikālas uztura izmaiņas var izsaukt vemšanu un problēmas ar zarnu traktu. Jebkurām izmaiņām ir jābūt pakāpeniskām no vienas barības uz citu. Iesakām veikt šādas izmaiņas, sajaucot veco barību ar jauno uzturu.
Zarnu parazīti, piemēram, lenteņi vai cērmes, var provocēt izmaiņas gremošanas traktā, izsaucot vemšanu, caureju, vēdera iekaisumus, apetītes zudumu un citus simptomus, kas ir jāārstē. Nepieciešams, lai veterinārārsts ievada pretparazītu preparātus, lai tos iznīdētu.
Audzēji. Suņiem paliekot vecākiem, tie mēdz ciest no audzējiem, un šādos gadījumos papildus citiem simptomiem var biežāk parādīties arī vemšana. Līdzīgi kā cilvēkiem, iesakām iztaustīt sava suņa ādu, mēģinot atrast tam fiziskas anomālijas.
Vakcīnas vai pretparazītu preparāti. Abām šīm medikamentu grupām ir blaknes, tostarp, vemšana un caureja. Jebkurā gadījumā kucēniem, arī ja to iedarbība ir normāla, šiem simptomiem nevajadzētu būt ilgākiem par 24-48 st.. Ja tie nepāriet, ir jāvēršas pie veterinārārsta.
Kas jādod sunim vemšanas gadījumā?
Gadījumos, kad vēlaties saprast, ko dot sunim, kad tas vemj, kamēr jums vēl nav zināms iemesls, ieteicams nedot vispār neko.
Gadījumā, ja suns ir vecāks un vesels, tam vajadzētu nedot ūdeni aptuveni kādas 12 stundas un nebarot 12–36 stundas, taču ne ilgāk (lai nepieļautu dehidratāciju un hipoglikēmiju).
Ja suns pārtrauc vemt šādā laika posmā, varat sākt dot tam mazos daudzumos ūdeni vai jebkuru elektrolītu šķīdumu. Ja tas labi uzņem ūdeni, varat piedāvāt tam vāju un viegli sagremojamu barību ar zemu tauku saturu ik pēc 3–4 stundām. Ja vēlaties zināt, ko dot sunim, kad tas vemj, papildus gastroenterītiskajai diētai, varat nodrošināt arī mājas diētu (vistu vai tītaru). Ja vemšana vairs neparādās, pēc dažām dienām var atgriezties pie normālas diētas.
Taču, ja vemšana nebeidzas, to papildina citi simptomi vai ja jūsu suns ir maziņš, vecs vai viņam ir jebkāda diagnosticēta slimība, nepieciešams griezties pie veterinārārsta.
Zāles
To, kādas zāles dot sunim vemšanas gadījumā ārstniecības nolūkos, nosaka veterinārārsts, kurš izraksta attiecīgas receptes pēc jūsu četrkājainā drauga izmeklēšanas.
Ir ļoti svarīgi nelietot tādas zāles, kas nomāc vemšanu, nezinot tās cēloni. Atkarībā no simptoma izcelsmes veterinārārsts rekomendē kuņģa protektorus un/vai antiseptiķus.
Ideālā gadījumā, ja veterinārārsts ir noteicis cēloni, viņš izraksta zāles atbilstoši suņa vajadzībām, bet svešķermeņa norīšanas gadījumā būtu nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, lai izņemtu to ārā no ķermeņa.
Kā redzam, ir daudz iespējamu iemeslu, kāpēc suņi vemj, un katrs gadījums prasa atšķirīgu pieeju ārstēšanā, tāpēc jums nevajadzētu patstāvīgi izlemt, ko dot sunim, kad tas vemj, ja nav pārliecības par to, ka tādā veidā tā stāvoklis netiks pasliktināts. Jebkuru šaubu gadījumā, kā arī, ja situācija neuzlabojas vai ja jūsu sunim ir vēl citi simptomi, sazinieties ar veterinārārstu, lai novērstu iespējamos riskus un komplikācijas.
Taču, lai savlaicīgi novērstu visu šo problēmu rašanos, vislabāk ir nodrošināt suņa vajadzībām atbilstošu uzturu, veikt rutīnas pasākumus parazītu apkarošanai un vakcinēt to attiecīgās dienās.
